Mājas darbi

(neobligāti)

1. lekcija (uzzīmēt blokshēmas)

MD1. Izdrukāt tos pāra skaitļus robežās no 100 līdz 0 (dilstošā secībā), kas nedalās ar 3 (lietot simbolu „%” dalījuma atlikuma iegūšanai, piemēram, 6%3 = 0, bet 17%5 = 2).

MD2. Lietotājs ievada veselu pozitīvu skaitli n. Izdrukāt n faktoriālu (visu veselo skaitļu no 1 līdz n reizinājumu).

2. lekcija (uzrakstīt kodu norādītajā programmēšanas valodā)

MD3 (Python). Lietotājs ievada trīs veselus skaitļus. Izdrukāt visu ievadīto nepāra skaitļu vidējo vērtību (piemēram, ja lietotājs ievadījis skaitļus 3, 10 un 7, tad jāizvada (3+7)/2 jeb 5).

MD4 (C++). Lietotājs ievada veselu pozitīvu skaitli. Izdrukā tā pirmspēdējo ciparu (lietot simbolu „/” dalīšanai veselos skaitļos, piemēram, 17/10 = 1, bet 4/10 = 0).

3. lekcija (uzrakstīt programmas valodās C++ un Python)

MD5. Lietotājs ievada 3 veselus pozitīvus skaitļus a, b un c, kur a<=b. Noskaidrot, ar cik skaitļiem no intervāla [a,b] dalās skaitlis c.

MD6. Lietotājs ievada naturālu skaitli. Noskaidrot, cik ciparus tas satur (Python valodā lietot funkciju math.floor(x), lai iegūtu reāla skaitļa x veselo daļu (pirms tam jāiekļauj bibliotēka – import math)).

4. lekcija (uzrakstīt funkcijas valodās C++ un Python)

MD7. Lietotājs ievada četrus veselus skaitļus a, b, c un d. Noskaidrot, kurā intervālā sastopami vairāk pirmskaitļi – [a;b] vai [c;d] –, izmantojot funkciju, kas prot atrast pirmskaitļu skaitu dotā intervālā.

MD8. Uzrakstīt funkciju, kurai tiek padoti divi veseli pozitīvi skaitļi x un n un kura atgriež vērtību xⁿ, nelietojot kāpināšanas operāciju.

5. lekcija – KD1 (mājas darbu nav)

6. lekcija (uzrakstīt programmas valodās C++ un Python)

MD9. Lietotājs ievada 20 veselus skaitļus. Noskaidrot, cik no tiem vienādi ar pēdējo ievadīto skaitli.

MD10. Uzģenerēt nejaušu skaitļu aizpildījumu divdimensionālam masīvam no 20 rindām un 20 kolonnām un pēc tam aprēķināt lielāko summu, kāda sastopama kādā no šī masīva rindām, kolonnām vai abām galvenajām diagonālēm.

- C++ lietot šādu funkciju, lai uzģenerētu nejaušu veselu pozitīvu skaitli intervālā [a;b]:

int random(int a,int b) {

static bool isFirst=true;

if (isFirst) srand(time(0));

isFirst=false;

return rand()%(b-a+1)+a;

}

- Python lietot funkciju random.randint(a,b), lai uzģenerētu nejaušu veselu pozitīvu skaitli intervālā [a;b] (pirms tam jāiekļauj bibliotēka: import random).

7. lekcija (uzrakstīt programmas valodās C++ un Python)

MD11. Lietotājs ievada simbolu virkni, kas nepārsniedz 100 simbolus. Noskaidrot, vai tās pirmspēdējais simbols ir patskanis (kāds no lielajiem vai mazajiem burtiem ‘a’, ‘e’, ‘i’, ‘o’, ‘u’).

MD12. Lietotājs ievada simbolu virkni. Izdrukāt visu lietotāja ievadīto ciparu summu.

8. lekcija (uzrakstīt kodu valodās C++ un Python)

MD13. Lietotājs ievada veselu skaitli n>1 un pēc tam vēl n veselus skaitļus. Izdrukāt visus tos ievadītos pāra skaitļus, kas nedalās ar trīs, ievadei pretējā secībā.

MD14. Uzrakstīt funkciju, kura atgriež visu dotā masīvā esošo salikto skaitļu skaitu (saliktie skaitļi ir tie veselie pozitīvie skaitļi, kuriem ir vairāk par diviem dalītājiem).

9. lekcija – uzdevumu risināšana (mājas darbu nav)

10. lekcija (uzrakstīt funkcijas valodās C++ un Python)

MD15. Uzrakstīt rekursīvu funkciju ar vienu parametru n, kas atgriež n-to Fibonači skaitli (ja n<1, atgriezt 0).

MD16. Uzrakstīt rekursīvu funkciju ar vienu parametru n, kas atgriež n-to pirmskaitli (ja n<1, atgriezt 0).

11. lekcija (izveidot klasi valodā C++)

MD17. Izveidot klasi "Car", kuras objektiem varētu norādīt degvielas daudzumu tvertnē (litros) un vidējo degvielas patēriņu (litros uz 100 km). Izveidot šai klasei divas metodes:

- metode, kas aprēķina, cik km iespējams nobraukt ar bākā esošo degvielu;

- metode, kas pasaka, vai ar doto auto iespējams nobraukt vairāk km nekā ar parametrā padoto auto.

12. lekcija – KD2 (mājas darbu nav)

13. lekcija (izveidot klasi valodās C++ un Python)

MD18. Izveidot klasi "Date", kuras objekti būtu datumi, kuriem var norādīt gadu, mēnesi un dienu (trīs veseli skaitļi). Izveidot šai klasei trīs metodes:

- konstruktors, kas uzstāda datumu;

- metode, kas pārbauda datuma korektību (konstruktorā var uzstādīt arī nekorektu datumu);

- metode, kas aprēķina, kura gada diena pēc kārtas ir attiecīgais datums (ja datums nav korekts, atgriezt nulli).

Piebilde – garie gadi ir tie, kas dalās ar 4, izņemot tos, kas dalās ar 100, bet nedalās ar 400.

14. lekcija – uzdevumu risināšana (mājas darbu nav)

15. lekcija – KD [pār]rakstīšana (mājas darbu nav)

Atpakaļ uz sākumu